Gudri cylvāki internetu sauc par Vysuma nateirumu bedri, vītu, kur izspļaun sovu žuļti vysaidi sūmozgu strēbēji i puskūka lēcēji. Beju vairōk kai pōrsteigta, ka taidu žuļts spani internetā īlējuse sīvīte, kura, ja sprīž pēc izgleiteibas, zynōtniskīm grādim i diplomim, pretendej iz inteligenta cylvāka vōrdu. Es runoju par zynōtņu doktores, vysaidu cytaidu zynōtnisku grādu īpašneicas Ilzes Spergas izvyrdumu interneta vītnē “Lakuga”.

Zynōtneica seiki jo seiki analizej literarō almanaha “Olūts” jaunōkū, 17. laidīni. Patīseibu sokūt,   tei analize ir vīņ taida nakulturala spļaudeišonōs. Gryuts saprast, kas tai sasyrdynōjis cīnejamū autori, ka jei aizmērsuse naraksteitū lykumu: sērms cylvāks jōcīnej jau vīņ par tū, ka garu myužu nūdzeivōjis, daudz kū pīdzeivōjis i pōrdzeivōjis.

Jōņam Eļkšņam, Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas vadeitōjam, na tikai godu nosta placūs. Nivīns cyts Trešōs atmūdas godūs nav darejis tik daudz Latgolas pošapziņas ceļšonai, kai itys cylvāks. Nabyuteibā aizgōjušas Tautas frontes laikā dybynōtōs bīdreibas i sabīdreibas. Izdevnīceiba dzeivoj. Izdevnīceiba atgrīzuse Latgolai un ari Latvijai Franča Trasuna, Jōņa Klīdzēja, Naaizmērstules, Marijas Andžānes, Ontona Rupaiņa, Mikeļa Bukša un daudzu cytu izcylu latgalīšu dorbus. Lyugšonu grōmotas, kalendari, jaunōkōs paaudzes rakstnīku dzeja, romani — voi var nūsaukt vysas latgalīšu goreigōs bogōteibas, kas tikai ar Eļkšņa izdevnīceibas paleidzeibu otkon atdūtas Latgolai, latgalīšu jaunōkōm paaudzem...

Bet atsagrīzsim pi publikacijas “Lakugā”. Ar kaidu vōji slāptu ironiju i nacīnu Spergas kundze roksta par “Olūta” autori Diānu Varslavāni i jōs dorbu “Laksteigola — pavasara putns”. I teksts asūt kai aizaudzis dōrzs, kas nanas augļu, i škeleta tam stōstam tryukst, i virzeiba natei. I vyspōr navarūt pasaceit, cik autobiografisks itys dorbs, cik tī fikcijas, cik atmiņu.

A kam tev, bērneņ, zynōt, cik tī atmiņu, cik nu cytim olūtim īgiuta materiala par pēckara laika dzeivi Latgolā i Latvijā. Ja šudiņ vēļ dzeivī pēckara laika līcinīki nauzraksteis i naatstōs myusim sovu atmiņu, dreiži vysi jaunī myusdīnu zynōtnīku audzēkni, i naktī nu mīga pamūdynōti, sovim bārnim i mozbārnim nūstōsteis, ka vysi, kuri tymūs pēckara laikūs padūmijā dzeivōjuši, beja līkuli voi nalīši; ka eistī patrioti tūreiz staigōja malnūs lokotūs i laksteigolu dzīsmes nasaklauseja... Vysi cyti, Diānu Varslavāni, Jōni Eļksni i Plōciņu Masi īskaitūt, nav peļnejuši, lai jūs dorbus drukōtu. It seviški deļ tō, ka jī atzeist Stroda, navys Leikumas gramatiku...

Ilzes Spergas poštaisnō nūstōja, jōs nacīna pret cytu latgalīšu dorbu atziņom i vīdūklim navīš optimismu. Dīvamžāļ ari mes, vacī, asam vaineigi, jo naasam protuši jaunajūs īaudzynōt cīnu pret vacōkōs paaudzes pōrdzeivōtū, pret jūs dorbu. Kai doktore varēja tik rupji, kai ar augstpapīžu kurpem, pabrodōt pa daudzu “Olūta” autoru dvēselem, īsist pļauku trauslajai Ilzes Keišas dvēselei... Kai varēja par grōmotu kūpumā pasaceit: “A ka tryukst i talanta, i prasmes, saīt taida grabūšu rotu nūskaņa...”

Nav jōbyut psihologam, lai saprostu: recenzijas autori Ilzi Spergu nazkas stypri sadusmōjis. Kas? Pōrlaseju jōs internetspļaudeišonūs vīnu reizi, ūtru, leidz īraudzeju: autorei stypri kūž kaulā, ka “Olūta” izdevējam izadūd otkon i otkon atrast sponsorus šōs (i daudzu cytu Latgolas grōmotu) izdūšonai. Tikai tōdēļ Spergas interpretacijā i sponsors Blaževičs nikaids, i izdevējs nataids, kai vajag, i “Olūts” na olūts, “i maize taida ušņaina, i smiļts grīžās zūbu storpā (interesanti, par kū —“storpā”), i autori nikam dereigi”.

Ja itū naudeņu īdūtu eistīm, Reigas, latgalīšim... nu tim, kuri slepeneibā, Ēlertei pīsadolūt, dybynōja Latgolas saimu; tim, kuri Vōrkovā slepeneibā pōrsprīde latgaļu volūdas vaicōjumus, par golvonū eksperti pīsaucūt Jaunzemi-Grendi, tod... “Olūta”, par prīcu Spergas kundzei, laikam nabyutu.

Kas byutu, kotrs pats lai pīdūmoj klōt.

Māra NIZINSKA