Ja mēs nelūgtos un neticētu Dievam, es nezinu, kas ar mums būtu, tā sarunā neilgi pirms Mātes dienas pauda sešu bērnu, Jūlijas (18 g.), Iļjas (11 g.), Veras (9 g.), Daniila (5 g.), Andreja (4 g.) un Sofijas (6 mēneši), māmiņa Jeļena Smirnova.
Mūsdienās reti kurā ģimenē pirms maltītes tiek skaitīta lūgšana un teikti pateicības vārdi Radītājam, bet rēzekniešu Smirnovu ģimenē tā ir ierasta lieta, vai tā būtu kārtējā ēdienreize vai tikai tējas padzeršana, jo bez Dieva tālu netiksi, it īpaši šajā nestabilajā laikā.
Kā teica Dostojevskis: Tauta bez Dieva vārda iet bojā. Un cilvēki nesaprot, ko zaudē, kad attālinās no Dieva. Ģimenes pamatā ir jābūt Dieva vārdiem un likumiem, piebilda tētis Aleksejs.
Māmiņu Jeļenu var tikai apbrīnot: paspēj gan aprūpēt bērnus, gan veltīt laiku studijām Rīgas Avionavigācijas institūta filiālē, apgūstot transporta loģistikas zinības. Pirms pastarītes Sofijas nākšanas pasaulē Jeļena gadu nostrādāja par tirdzniecības aģenti. Aizejot dekrētā, nolēma, ka jāiegādājas kaziņas, vistas un truši: būs lielisks atbalsts ģimenes budžetā.
Smirnovu ģimene būvē savu māju, tiesa, šajos krīzes laikos, tāpat kā citiem, arī viņiem celtniecības process ir piebremzējies. Un atkal arī te ir pilnīga paļaušanās uz Dieva gribu. Ja Dievs ļaus viņiem uzbūvēt māju līdz galam, tad arī uzbūvēs. Bet varbūt Dievs var dot ko citu, vēl ko labāku.
Sarunā pieskārāmies arī bērnu audzināšanai. Jeļenai nav saprotama mūsdienu sabiedrībā paustā nostāja, ka bērnam ir tikai tiesības. Bet kur paliek pienākums? Kādreiz jebkurai skolai bija savs dārzs, kur bērni stādīja, ravēja, vārdu sakot, tā viņus radināja pie darba. Tāpēc Smirnovu ģimenē katram bērnam ir uzticēts savs darbiņš. Piemēram, Vera mazgā traukus. Protams, ne jau vienmēr šī nodarbe meitenei patīk, bet tā norūdās viņas raksturs. Iļjas pienākums ir atnest malku un iznest laukā atkritumu spaini. Vecākie bērni uzrauga mazākos, palīdz cits citam.
Stāstot par Jeļenu, jāpiebilst vēl par vienu māmiņu vecmāmiņu Ludmilu, Jeļenas vīramāti.
Ja nebūtu tāda palīga kā vecmāmiņa Ludmila, būtu grūti, atzīst Jeļena. Viņa vēlu dzemdēja dēlu, bet dēls savukārt vēlu apprecējās. Tāpēc laime kļūt par vecmāmiņu nāca jau cienījamā vecumā. Viņa nekad nav pateikusi nevienu sliktu vārdu vai pārmetumu. Redzēdama, ka esmu kārtējo reizi stāvoklī, viņa mani svētīja. Un, neraugoties uz savām kaitēm, viņa mums daudz palīdz.
Kad jautāju, kā viņi svinēs Mātes dienu, Iļja pastāstīja, ka šos svētkus viņi parasti apvieno ar māmiņas dzimšanas dienu, kas būs pēc dažām dienām. Piemēram, pērn viņi māmiņai uzdāvināja 35 tulpes. Bet, ko šogad dāvinās māmiņai, tas gan ir noslēpums.
Un vēl. Sarunas nobeigumā tētis Aleksejs visām māmiņām novēlēja atcerēties senu gudrību, ko kādreiz teica Zālamans: Gudra sieva iekārtos savu māju. Aija ZUJA Eduarda UTĀNA foto
